Ella & Andrejs

Bija parasts darba dienas rīts, bet tajā slēpās kaut kas maģisks (vai, kā Andrejs to vēlāk nodēvēja – liktenīgs klikšķis). Pirmais e-pasts, ko viņš saņēma no Ellas, bija pilnīgi nevainīgs – darba jautājumi un standarta pieklājība, bet kaut kas tajā bija… aizdomīgi simpātisks. Tikmēr Andrejs, kā pats atzinās, tajā brīdī jau zināja – tā bija mīlestība no pirmā e-pasta (ko tur daudz – viņš, iespējams, bija gatavs jau kāzu ielūgumus drukāt).

Kad Ella sāka strādāt, viss notika ātri – kļuvām par kolēģiem, tad par draugiem, un pavisam drīz Andrejs jau sēdēja blakus sanāksmēs, pasūtot kafiju ar tik acīmredzamu smaidu, ka pat printeris birojā sāka skaust. 

Viss noritēja it kā pavisam dabiski – nejauši sastapāmies pie biroja kafijas automāta, lai gan, iespējams, Andrejs tur dežūrēja, gaidot, kad Ella nāks pēc savas obligātās rīta kafijas. Viņa humors, siltie acu skatieni un, iespējams, spēja izdomāt aizvien jaunus, neeksistējošus darba uzdevumus, lai varētu Ellai uzrakstīt, darīja savu. Un tā, pavisam nemanot, mēs jau sēdējām blakus pusdienās, izgudrojām “stratēģiski nepieciešamas” komandas sanāksmes un sāka rasties aizdomas, ka varbūt šis vairs nav tikai darbs, bet kaut kas daudz vairāk.

Un tā nu mēs te esam – ar stāstu, kas sākās kā darbs, pārvērtās par draudzību un beidzās ar to, ka viens no mums (Andrejs) visu šo laiku slepeni plānoja kāzu dienu jau pēc pirmā e-pasta.